Mācītāja uzruna

Esiet sveicināti Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes mājas lapā!

Mēs atrodamies Vecrīgā, droši vien, esat gājuši daudzreiz garām mūsu baznīcai, tagad varat uzzināt par mums vairāk.

Par mūsu vēsturi lasiet Bibliotēka/Vēsture. Mūsu šodienas dzīvi ietekmē tas, ka esam viena no lielākajām latviešu luterāņu draudzēm pasaulē - tikai reģistrēto locekļu skaits tuvojas 2000 cilvēkiem. Jāņa baznīcā kā senākajā Rīgas dievanamā, daudzi var atrast savas dzimtas saknes. Katru gadu draudze papildinās ar vairākiem simtiem jaunu cilvēku. Būsim priecīgi palīdzēt arī Jums atrast savu ticības ceļu. Mūsu dienās tam var kalpot arī šāda mājas lapa, kura vieno cilvēkus laikā un telpā, Latvijā un ārzemēs, katru, kas grib būt kopā ticībā ar Kristu!

Mūsu Draudzē kalpo:

  • mācītājs Juris Zariņš
  • mācītājs Ingus Dauksts
  • Draudzes darbu vada vēlēta padome un valde.

    Dievkalpojumi notiek svētdienās 10.00 un trešdienu vakaros 18.30, dažādas aktivitātes katru dienu, izņemot pirmdienas.

    Piereģistrējoties varēsiet uzdot savus jautājumus un piedalīties diskusiju sarunās, rakstīt un saņemt privātos ziņojumus (neaizmirstiet savā reģistrācijas pieteikumā atzīmēt šo iespēju kā atļautu- Allow private messages). Ja esat draudzes loceklis, tad atzīmējiet arī to- Papildus info.

    Būsim priecīgi, ja varēsim iet kopā ticības ceļā!

    parusija - dienasgrāmata

    iekšējs nemiers

    Neesmu radusi lūgt kādam palīdzību vai atbalstu. Vienmēr ir bijusi sajūta, ka ar visu pašai ir jātiek galā. Neviens cits manā vietā nebūs stiprs. Ar apbrīnu spēju noraudzīties stiprās sievietēs... un vēlos pati būt stipra. Šobrīd jūtos vāja. Iekšēja nemiera plosīta nāku pie Dieva, bet nemiers neļauj mierīgi nodoties meditācijai un lūgšanai. Es lūdzu Dievu... pēc iekšēja miera. Kāpēc miers ir tāds kā mirkļa uzplaiksnījums, te viņš ir un te viņa nav. Kā rotaļātos ar dvēseli.

    mīlestība

    Esmu mazliet aizgājusi nostāk no Dieva... vismaz nedomāju un nelūdzu to tik daudz, cik janvārī. Taču Dievs visai ātri ir piepildījis vienu manu skopo lūgšanu, par kuru esmu neizsakāmi pateicīga. Un es lūdzu pateicibā par šo dāsno dāvanu, lai es prastu to nosargāt, audzēt un pati augt.

    Es sāku just mīlestību...

    skumji

    Šodien jūtos dvēseliski viegli aizskarama. Sāp tas, ka joprojām nav tā, pēc kā sirds visvairāk skumst...joprojām... jau 27 gadus nav. Dažbrīd jūtos stipra, paļaujos uz Dieva gribu, ticu tam, ka visam ir sava vieta un laiks. Arī attiecībām. Bet brīžiem sirdī iezogas bailes un nedrošība... par to, vai vispār kas mainīsies. Varbūt turpināšu dzīvot bez tik ļoti vēlētajām attiecībām, mīlestības, rūpēm par vīrieti un bērniem. Uzskatu, ka ģimene ir pats svarīgākais, kas cilvēka dzīvē var būt.

    Ota mākslinieka rokās

    Es aizvakar atradu un pieņēmu Dievu.

    Pirms atraduma, es dzīvoju viņam blakus. Reizēm tuvāk, reizēm tālāk, taču zināju, ka viņš ir. Brīžiem ticēju vairāk, brīžiem mazāk.

    Man patīk filmas. Diezgan daudz tajās vēroju citu cilvēku dzīves, pārdzīvojumus, sasniegumus. Tajās meklēju motivāciju savai dzīvei.

    Syndicate content