Jēkaba vēstule 1:26 Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta.
Atbilde ir tepat uz mēles, taču kad vēlos to noformulēt vārdos, tā (atbilde) šķiet tik netverama un aizmūk...Kā saprast? — (6 posts) (6 voices)
[slēgts]
-
toms
Biedrsnu, nenoķēri vēl atbildi? es te mēģināšu patvarstīt... man liekas, tas ir tā, ka cilvēks dara kādas labas lietas, teiksim, palīdz kādam, un tajā pašā laikā aprunā kādu, vai arī kaut ko izsakās aizskaroši. vispār man arī kaut kā īsti neizdodas noķert... Varbūt tāds cilvēks domā, ka dara Dievam lielu pakalpojumu? (palīdzēdams) Nu jā, vispār jau nevar zināt, ar kādu motivāciju tas cilvēks ko dara. Nevar jau teikt, ka no viņa kalpošanas nav nekāda labuma - palīdz cilvēkam tomēr. Bet varbūt viņš palaiž garām to kalpošanas daļu, ka no tās ir labums arī viņam pašam - atjaunoties līdzībā ar Dievu...
4.12.2006 - 19:39 # -
andziks
Neaktīvsšķiet tomam bija tuvu tā doma.
man domāt, ka tas ir, kad kāds dara labus darbus, bet vienlaicīgi muldās, aprunā, mirkļa kārdinājumā sāk runāt nepārdomātas lietas, kuras vajadzēja apturēt, apdomāt un izmest, neizsakot skaļi. mēli ir ļoti grūti savaldīt, pēc pieredzes saku. es kautkā savā dzīvē jūtu, ka, tieši kad tu kautko labu un svētīgu paveic, uzreiz no ienaidnieka nāk kārdinājums mēlei to visu apslāpēt un izjaukt ar kautkādu tukšu runāšanu un/vai aprunāšanu.šeit man ļoti palīdz mācītāja Jura reiz teiktais - nepieļaut grēku pat domās, jo, ja ienaidnieks iekļūst ar saviem ieročiem - grēkiem, prātā, tad ir daudz grūtāk to visu apturēt, it sevišķi tas attiecas uz runāšanu, jo, kad galvā, tas ir tuvu mutei un tas ātrāk izsprūk ārā.man vissvarīgākā ikdienas(ik brīža) frontes līnija ir prāts/domas.21.12.2006 - 08:16 #
Tēma slēgta
Šai tēmai vairs nevar pievienot ierakstus.
