Labvakar!
Sirgstu no ļoti smagas slimības. Pašlaik notiek terapija, kas ilgst vairāk kā gadu. Man ir liegts lietot alkoholu, šajā gadījumā Kristus asinis. Vai tas nozīmē, ka nevaru saņemt Svēto Vakarēdienu. Varbūt ir kāds žests - zīme, kuru parādot, mācītājam ir saprotams, ka Kristus asinis netiks dotas. Līdz šim neesmu gājusi pie Svētā Vakarēdiena kopgalda.
Svētā Vakarēdiena sakraments — (15 posts) (9 voices)
-
Ilona_p
Biedrs23.08.2011 - 17:15 # -
minx
BiedrsZīmes īsti nepastāv, ja nu vienīgi atsakies no mielasta pa visam, uzliekot šķērsām roku pāri krūtīm. Ieteiktu aprunāties ar mācītāju, domāju, ka ik pa laikam mūsu mācītājiem nebūtu problēma arī konsekrēt vīnogu sulu un maizi speciāli Jums. Taču tas ir mans pieņēmums. Sirsnīgi iesaku tomēr aprunāties ar pašiem mācītājiem un rast risinājumu
Man kā luterānei šķiet, ka Svēto mielastu var arī "sagatavot" pats, katoļiem obligāti vajag priesteri, mums ne, taču kārtības dēļ piekopjam tradīciju, ka to dara draudzes galva. Lai mani palabo, ja maldos.
26.08.2011 - 12:27 # -
avei
BiedrsVispār zinu, ka ir daudz regulāru zāļu lietotāju un grūtnieču, kas tomēr pie Dievgalda iet, jo tur galvenais taču nav iedzertais daudzums, bet gan process. Var jau tikai lūpas iemērkt un iedzert vienu pilienu... Bet vipār der nekautrēties un pajautāt ārstiem vai tiešām tikai 1 malks sarkanvīna maksimums 1 reizi nedēļā (un vairums pie Dicevgalda taču iet vēl retāk) var tā iderboties ar zālēm, ka rodas nevēlami blakusefekti. Jo, ja pajautā - patiešām pat mazliet alkaholu nedrīkst tas ir pavisma cits jautājums kā vai nedrīkst dzertu vienu malku vīna Svētā Vakarēdiena laikā. Kaut kā no filmām atceros priesterus pie ķīmijterapeitnieku gultām, bet Holivuda var krietni melot, to zinu.
3.10.2011 - 12:30 # -
garJaanis
BiedrsArī man ir ārstu dignoze, kura aizliedz lietot alkoholu. Esmu nedzerošs alkoholiķis. Ilgi negāju pie Dievgalda, jo baidījos par sekām. Līdz nejauši izteikta frāze : Tas taču nav tikai vīns."mani apstulbināja un apgaismoja. Un nu jau 5 gadus regulāri eju pie Dievgalda un katru reizi pateicos Dievam, ka tas nav tikai vīns.
5.10.2011 - 09:11 # -
Pr
BiedrsNu tādas vienkāršas un sadzīviskas lietas ir problēma lai varētu saņemt Sakramentu. Sanāk ka tādiem ļaudiņiem Dieva žēlastība ir liegta. Bet tas nav tā. Vienkārši Sakraments ir piemiņas mielasts un nevis reāla fiziska Jēzus Miesa un Asinis. Mēs savienojamies ar Jēzu sadraudzībā kristiešu starpā, stāvot vienotā ticībā un lūgšanās un pieminot Jēzus nāvi par mums - mūsu grēkiem. Redz cik vienkārši. Un šādā sadraudzība ir iespējama visiem - arī tiem kas nevar cietu barību ēst, gan tādiem kas nevar vīnu dzert.
16.02.2012 - 15:57 # -
minx
BiedrsPr, Svētais Vakarēdiens ir vairāk par piemiņas mielastu, tur ticībā tiek saņemtas patiesas Kristus asinis un patiesa Kristus miesa.
Un Dieva žēlastība ir liegta neticīgajiem nevis tiem, kas nesaņem Sv.Vakarēdienu; bez Sv.Vakarēdiena arī ir pieejama pestīšana, bet tā saņemšana ir liels stiprinājums dzīves laikā. Mielastu jāpieņem vai nu ticībā, vai nu jādara tik, cik ticība ir liela - jādzer vīna vietā vīnogu sula.18.02.2012 - 14:24 # -
Pr
Biedrsminx,
Hmm, " Dieva žēlastība ir liegta neticīgajiem"...vai tad? Tad kā tad neticīgie var tikt glābti? Vai bez Dieva žēlastības? Varbūt ka neticīgie paši var kļūt ticīgi bez žēlastības?
Labi labi, saprotu, ka laikam tu to žēlastību attiecini tikai uz Sv. Varkarēdiena žēlastību jau ticīgajiem. Bet tev tad prasītos skaidrojums par Mateja4:4, Jāņa 6:63, 2.Korintiešiem 5:16.
18.02.2012 - 21:45 # -
Camellia
BiedrsĀrstu norādes vienmēr un visur derētu kritiski izvērtēt ar savu veselo saprātu! Un īpaši, ja tās kavē tuvoties Dievam.
Mēs ejam ticībā saņemt Kristus miesu un asinis, un nav jau nozīmes daudzumam. Vajadzētu izmantot norādītās iespējas, lai pārvarētu bailes un varētu iet pie Sv. Vakarēdiena.19.02.2012 - 21:14 # -
minx
BiedrsPr,
par žēlastību atbildēju uz Tavu komentu un jā, es to attiecinu uz Sv.Vakarēdienu, jo to nevar saņemt bez ticības.Mt. 4:4 - Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes."
Jņ. 6:63 - Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.
2.Kor.5:16 - Tad no šī brīža mēs neviena nepazīstam pēc miesas; un, ja arī mēs Kristu esam pazinuši pēc miesas, tomēr tagad vairs nepazīstam.
Kurš no šiem pantiem liek domāt, ka neticīgiem ir Dieva žēlastība, t.i., Kristus dēļ piedoti grēki? Arī kontekstā lasot, šie pantu šādu vēsti nepauž. Nevar saņemt to, kam netic. Pestīšana iet roku rokā ar ticību (Rom.10:9 - Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.)Jebšu es pārpratu kaut ko?
28.02.2012 - 22:18 # -
Pr
Biedrsminx
Tu vienkārši šauri skati Dieva Žēlastību. Dieva žēlastība ir plašāka un attiecas arī uz neticīgajiem. Tāpēc jau tev es jautāju - vai neticīgie paši var noticēt (bez Dieva žēlastības), lai kļūtu ticīgi? Tas ir - kā neticīgajam, kas ir garīgi miris, var ienākt prātā gribēšana ticēt garīgām, miesiski neticamām un netveramām lietām?
Šeit daži panti:
Efeziešiem 2:8 Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.
1.Timotejam 4:10 jo tālab mēs pūlamies un cīnāmies, jo esam likuši savu cerību uz dzīvo Dievu, kas ir visu cilvēku, visvairāk ticīgo Pestītājs.Ņem arī vērā, ka Latviešu valodā mums ir tikai viens vārds "žēlastība", bet oriģinālā grieķu, arī angļu valodā "žēlastību" jau apzīmē vairāki vārdi, kā ang. "grace", "mercy", un tiem ir dažādas nozīmes.
29.02.2012 - 13:47 #
Atbildēt
Jums jāpiesakās, lai publicētu ierakstus.
