Mācītāja uzruna

Esiet sveicināti Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes mājas lapā!

Mēs atrodamies Vecrīgā, droši vien, esat gājuši daudzreiz garām mūsu baznīcai, tagad varat uzzināt par mums vairāk.

Par mūsu vēsturi lasiet Bibliotēka/Vēsture. Mūsu šodienas dzīvi ietekmē tas, ka esam viena no lielākajām latviešu luterāņu draudzēm pasaulē - tikai reģistrēto locekļu skaits tuvojas 2000 cilvēkiem. Jāņa baznīcā kā senākajā Rīgas dievanamā, daudzi var atrast savas dzimtas saknes. Katru gadu draudze papildinās ar vairākiem simtiem jaunu cilvēku. Būsim priecīgi palīdzēt arī Jums atrast savu ticības ceļu. Mūsu dienās tam var kalpot arī šāda mājas lapa, kura vieno cilvēkus laikā un telpā, Latvijā un ārzemēs, katru, kas grib būt kopā ticībā ar Kristu!

Mūsu Draudzē kalpo:

  • mācītājs Juris Zariņš
  • mācītājs Ingus Dauksts

    • Draudzes darbu vada vēlēta padome un valde.

    Dievkalpojumi notiek svētdienās 10.00 un trešdienu vakaros 18.30, dažādas aktivitātes katru dienu, izņemot pirmdienas.

    Piereģistrējoties varēsiet uzdot savus jautājumus un piedalīties diskusiju sarunās, rakstīt un saņemt privātos ziņojumus (neaizmirstiet savā reģistrācijas pieteikumā atzīmēt šo iespēju kā atļautu- Allow private messages). Ja esat draudzes loceklis, tad atzīmējiet arī to- Papildus info.

    Būsim priecīgi, ja varēsim iet kopā ticības ceļā!

    Jaunā altārtelpa

    Ievietots: Cet, 2006-03-09 03:12 by admin

    Jau pēc dažiem gadiem bijusī dominikāņu klostera baznīca apvienotajai Doma un Jēkaba latviešu draudzei kļūst par mazu, un rāte no kopīgiem pilsētas ienākumiem nolemj baznīcu paplašināt, uzceļot “augsti ievelvētu kori”. Vispirms līdz ziemeļaustrumu sienai tiek noārdīta vecā un šaurā kora daļa un altāra apsīda, saglabājot vienīgi veco mūri. Vēl tagad altārtelpas sienā redzamas kādas klostera telpas bijušo logu ielodzes ar noslēdzošu apaļloku. Tad 1587. gada 8. jūlija rītā ar svinīgu pamatakmens ielikšanu, ko veic rātskungs Ludolfs Hollers, sākas jaunas un plašas altārdaļas celtniecība pēc pilsētas būvmeistara I. Frēzes metiem, tās tālākos būvdarbos palīdz arī rātskungs Daniels fon Esens. Divos gados altārdaļa ir pabeigta, un jau 1588. gada Ziemassvētkos tur notiek dievkalpojums. Altārtelpā iebūvē arī jaunu kanceli un altāri (nav saglabājušies), bet draudzes telpā – jaunu balkonu. Baznīcā tagad ir 1500 sēdvietas. Pirmais dievkalpojums pilnīgi atjaunotajā un paplašinātajā dievnamā notiek 1589. gada pirmajos Ziemassvētkos.

    Altāris, ko pēc paša meta
    1767.–1769. gadā izbūvējis
    galdniekmeistars:
    K. Apelbaums.

    Tēlnieka – kokgriezēja
    darbus izpildījis:
    J. E. Meiers.

    Gleznas darinājis:
    A. Štilings.

    Pie kreisās sienas –
    kancele, ko
    1816.–1819. gadā darinājis
    būvmeistars:
    J. D. Gotfrīds.

    1939. gada foto.

    Izcili renesanses laika mākslas pieminekļi ir altārdaļas zelmiņa nišās ievietotās Jāņa Kristītāja un Salomes skulptūras, kuru autors, diemžēl, nav zināms. Tās tapušas vienlaicīgi ar piebūvi, taču tēlu fiziskā izturība mūsu klimatiskajos apstākļos izrādījusies dažāda. Stipri bojātā Jāņa Kristītāja skulptūra jau 1926. gadā tiek aizstāta ar veiksmīgu Latvijas Mākslas akadēmijas profesora K. Rončevska vadībā darinātu kopiju. Taču aizvietošana nepieciešama arī Salomei, kurai pēc tieša artilērijas trāpījuma baznīcas jumtā 1944. gada 13. oktobra naktī no rokām izkrita šķīvis ar Jāņa Kristītāja galvu un saplīsa