Mācītāja uzruna

Esiet sveicināti Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes mājas lapā!

Mēs atrodamies Vecrīgā, droši vien, esat gājuši daudzreiz garām mūsu baznīcai, tagad varat uzzināt par mums vairāk.

Par mūsu vēsturi lasiet Bibliotēka/Vēsture. Mūsu šodienas dzīvi ietekmē tas, ka esam viena no lielākajām latviešu luterāņu draudzēm pasaulē - tikai reģistrēto locekļu skaits tuvojas 2000 cilvēkiem. Jāņa baznīcā kā senākajā Rīgas dievanamā, daudzi var atrast savas dzimtas saknes. Katru gadu draudze papildinās ar vairākiem simtiem jaunu cilvēku. Būsim priecīgi palīdzēt arī Jums atrast savu ticības ceļu. Mūsu dienās tam var kalpot arī šāda mājas lapa, kura vieno cilvēkus laikā un telpā, Latvijā un ārzemēs, katru, kas grib būt kopā ticībā ar Kristu!

Mūsu Draudzē kalpo:

  • mācītājs Juris Zariņš
  • mācītājs Ingus Dauksts

    • Draudzes darbu vada vēlēta padome un valde.

    Dievkalpojumi notiek svētdienās 10.00 un trešdienu vakaros 18.30, dažādas aktivitātes katru dienu, izņemot pirmdienas.

    Piereģistrējoties varēsiet uzdot savus jautājumus un piedalīties diskusiju sarunās, rakstīt un saņemt privātos ziņojumus (neaizmirstiet savā reģistrācijas pieteikumā atzīmēt šo iespēju kā atļautu- Allow private messages). Ja esat draudzes loceklis, tad atzīmējiet arī to- Papildus info.

    Būsim priecīgi, ja varēsim iet kopā ticības ceļā!

    Tautas atmodas laikmets

    Ievietots: Cet, 2006-03-09 03:14 by admin

    XIX gadsimts ir tikko sācies, kad Napoleons uzsāk karagājienu pret Krieviju (1812–1815), aptverot arī Latviju. Kārtējo reizi nodeg Rīgas priekšpilsētas, bet Sv. Jāņa baznīcu kara laikā savām vajadzībām izmanto krievu armija, piepildot to līdz velvēm ar labību un lopbarību. Dievkalpojumi šajā laikā notiek Sv. Pētera baznīcā. Pēc baznīcas atgūšanas 1815. gada aprīlī tā pamatīgi jāremontē, jo smagā krava ir salauzusi kapa plāksnes un solus, bojāts jumts, un lietus paspējis sabojāt arī velves. Baznīcas atjaunošanu 1816.–1817. gadā veic būvmeistars J. D. Gotfrīds.

    Rīgas rāte par mācītāju ieceļ Heinrihu Gotlību Pēšu (1817–1849), kurš kļūst par pirmo latviešu tautības mācītāju Jāņa draudzē. Viņa īsais, spožais un traģiskais dzīves cēliens ir kā komētas uzliesmojums kritienā. Draudzes mīlēts un cienīts, dzīvē saukts vienkārši par Indriķi, H. G. Pēšs mirst 32 gadu vecumā, apbedīts Rīgas Lielajos kapos.

    1848. gada 18. novembrī spēcīga vētra no salaiduma vietām izkustina baznīcas torni. Briesmas tiek likvidētas, bet, situācijai atkārtojoties, torni nojauc un pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta J. D. Felsko (1813–1902) meta uzceļ jaunu.82 Tas veidots pseidogotikas formās ar piramīdu un rozi galā, tajā vēlāk iebūvē arī pulksteni, bet veco bumbu un gaili novieto virs baznīcas ziemeļrietumu zelmiņa. Šis mūsdienās redzamais tornis tiek iesvētīts 1849. gada 15. oktobrī.

    Rīgas Sv. Jāņa Baznīcas
    fasāde no Jāņa ielas puses
    pirms piebūvju nojaukšanas
    1932. gadā.

    Daudz laika tiek veltīts altārtelpas akmens kolonnām, kas XVII – XVIII gs. ugunsgrēku un bombardēšanas satricinājumu rezultātā ir nedaudz novirzījušās no savām pamatvietām. Kolonnas atbīda atpakaļ, noņem biezo apmetuma kārtu un izlabo bojājumus no dziļi iekaltajām gāzes caurulēm. Tās vairs nav vajadzīgas, jo kopš 1910. gada 15. janvāra Sv. Jāņa baznīcā ir elektriskais apgaismojums.92 Altārtelpas dēļu velves no jauna apmet ar kaļķu javu, bet baznīcā ievelk centrālo apkuri. Restaurējot altāri, no predellas izņem J. Birnbauma 1883. gadā darināto gleznu, kas kļuvusi pārāk tumša, un tās vietā ieliek tekstu no Jāņa Evaņģēlija. Glezna joprojām apskatāma baznīcas sakristejā. Turpat redzama arī gleznotāja J. Rozentāla 1912. gadā dāvinātā altārglezna “Krustā sistais”.

    1914. gadā sākas Pirmais pasaules karš, kurš atkal smagi skar Latviju. Jau 1915. gada vasarā uz Krieviju tiek evakuēts viss vērtīgais, baznīcu zvanus ieskaitot. Kopā ar pārējiem uz Krievijas vidieni aizceļo arī četri Sv. Jāņa baznīcas zvani un divi zvani no Jāņa draudzes kapsētām. Baznīcas torņa zvanu pat sazāģē gabalos, jo to “nevarēja veselu no torņa nolaist”.