Ticība ir fanātisms?

Lasot literatūru par kristietību vai pret kristietību, ja manā galviņā nav tā klikšķa, ka Bībelē tā ir teikts, ka gribas iebilst autoram , tad vienkārši ņemu rokās Bībeli un pārbaudu. VĀRDS ir nemainīgs, un mūsdienās jebkurš var dabūt Bībeli un pats pārliecināties vai Bībelē tā ir teikts. Labums būs vienmēr - cilvēks iepazīs Dievu.:)

Horsvita:” vēl viens aspekts fanātismam varētu būt, ja cilvēks vairāk mīl Dievu kā cilvēkus...”
Atbilde Tas Kungs, mūs Dievs, ir viens Vienīgs Kungs. Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta, un no visa sava spēka. Otrs ir šis: tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu; cita lielāka baušļa par šiem nav.” Mk.12:29-31
Šis Bībeles teksts nekļūdīgi norāda, ka mums jāmīl Dievs vairāk nekā cilvēks. Tikai vai mīlot Dievu var nemīlēt cilvēku? Man gan liekas, ka tas nav iespējams. Horsvitas minētās neuzklausīšana, neuzmanība, ignorēšana, nepalīdzēšana rodas tad, ja cilvēks vairāk par Dievu mīl savu mīlestību pret Dievu un, protams, var būt arī kristieša vājums dotajā situācijā, jo mēs jau arī esam tikai cilvēki ar visām cilvēka vājībām.
Kas attiecas uz augstspŗātību, tad ja kristietis paziņo, ka tikai viņam ir taisnība un citi dzīvo tumsā un grēkā, tad tā ir augstprātība, arī grēks. Ja kristietis saka, ka Dieva Vārds saka, ka tas ir grēks un pamato to ar Rakstu vietu, tad tā nav augstprātība, bet Dieva Vārda sludināšana. Jā , protams, ir svarīgi , kā tas tiek pateikts, bet Vārda būtību mainīt nevar.

Varbūt arī tas, ka tā laika tantukiem citi uzskati un vērtības...Zin, kā viņu "laikā" tā nebija (tas ir neviens nerunāja par to)! Un tad vel + saklausās ko citi runā...pasaka un tenkas gatavas!
-L.

manu prāt fanātisms rodas tad, ja mēs pieļaujam to pašu kļūdu, ko Jēzus mācekļi bieži pieļāva - iedomādamies, ka nupat jau ir supersvēti.

kad viņi teica Jēzum - saki mums un mēs lūgsim lai DIevs sūta uguni, kas tos aprītu
kad viņi strīdējās, kurš būs lielākais
kad tauta ar varu gribēja Jēzu celt par laicīgu ķēniņu

lūk tas ir fanātisms negatīvā nozīmē un jāsaka, ka mūsdienās ļoti daudzas draudzes, īpaši harizmāti slimo ar to. Viņi ir pacēlušies pāri noliktajam mēram un aizmirsuši par pazemību

bet mums jābūt gudriem, kā Pāvils teica - viltīgi un tomēr patiesīgi. Visiem es esmu tapis viss. Ja tavs mērķis nav vienkārši aizstāvēt savu viedokli, bet tiešām, ka kāds top atgriezts, tad vajag vērsties pie cilvēka mīlestībā

bet jekurā gadījumā mums jāatceras, ka nav ko brīnīties, jo Jēzus pats jau pravietoja, ka Viņa dēļ mūs sunīs un lādēs visvisādīgos vārdos un veidos, bet mums tik jāmīl un jāsvētī
un tāda mīlestība patiešām ir fanātisms. tāpat arī ticība. ja mēs ticam, tad pilnībā.

bet ja atmetam pasaulīgo skatījumu, tad ir tikai gudri un saprātīgi atdot sevi un savu dzīvi Dievam, jo kāda gan jēga no tās mērenības, pietiek taču mietpilsoņu, kuriem viss pie kājas, mums ir jābūt aktīviem, tikai - atšķirībā no fanātiķiem negatīvā nozīmē mūsu visām aktivitātēm jāizriet no Jēzus.

Ja tā paskatās, tad Kristus pac bij riktens fanātiķis! Nu daudz jūs zināt veču, kas teikuši tik radikālus vārdus kā "ES ESMU patiesība, ceļš un dzīvība un neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani"

Tā kā, būt Kristus māceklim nozīmē būt fanātiķim pasaules acīs. Jeb citiem vārdiem, Dieva gudrība ir muļķība pasaulei!

Jā, tā ir. Mūsdienu leksikā ikviena spēcīga un nešaubīga pārliecība par kādu noteiktu lietu, parādību vai norisi tiek pielīdzināta fanātismam. Un Iemesls jau ir tikai viens - demokrātija un postmodernitāte. Katram ir jābūt savam viedoklim, un tam ir jābūt sabiedrībai pieņemamam. Tātad - tam jaietver sevī neierobežota tolerance pret citiem viedokļiem.

Mūsējais atšķiras, un būtiski. Jo mēs, redz, uzskatām, ka minām Patiesību. Ka mūsu Ceļš ir tas vienīgais, īstais un pareizais!

Un ja tā padomājam... Sastopoties ar jebkuras citas reliģijas pārliecinātu pārstāvi, vai mēs arī nenogrozītu galvu par šo fanātismu, kas neļauj saklausīt jebko citu? :D

Bet patiesā problēma, manuprāt, jau slēpjas faktā, ka cilvēkiem ar problēmām ar pārliecību no ļoti par savu patiesību pārliecinātiem sarunu biedriem ir bail. Vienkārši tā :) Jo tai brīdī viņi apzinās, cik patiesībā trausla ir viņu rūpīgi uzbūvētā sērkociņu mājiņa, ko dēvē par skatījumu uz dzīvi un pasauli vispār.

Vārdu sakot, mēs pasaules acīs nebūsim fanātiķi vien tad, ja pēc pirmā (nu, labi, trešā) iebilduma pret kristietības nešaubību sāksim svārstīties. Dievs, dod, ka mūsu ticība paliek nešaubīga, pat ja mūs tādēļ nodēvē par fanātiķiem! :bow:

Smaids ir Dieva autogrāfs cilvēka sejā.