Mācītāja uzruna

Esiet sveicināti Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes mājas lapā!

Mēs atrodamies Vecrīgā, droši vien, esat gājuši daudzreiz garām mūsu baznīcai, tagad varat uzzināt par mums vairāk.

Par mūsu vēsturi lasiet Bibliotēka/Vēsture. Mūsu šodienas dzīvi ietekmē tas, ka esam viena no lielākajām latviešu luterāņu draudzēm pasaulē - tikai reģistrēto locekļu skaits tuvojas 2000 cilvēkiem. Jāņa baznīcā kā senākajā Rīgas dievanamā, daudzi var atrast savas dzimtas saknes. Katru gadu draudze papildinās ar vairākiem simtiem jaunu cilvēku. Būsim priecīgi palīdzēt arī Jums atrast savu ticības ceļu. Mūsu dienās tam var kalpot arī šāda mājas lapa, kura vieno cilvēkus laikā un telpā, Latvijā un ārzemēs, katru, kas grib būt kopā ticībā ar Kristu!

Mūsu Draudzē kalpo:

  • mācītājs Juris Zariņš
  • mācītājs Ingus Dauksts

    • Draudzes darbu vada vēlēta padome un valde.

    Dievkalpojumi notiek svētdienās 10.00 un trešdienu vakaros 18.30, dažādas aktivitātes katru dienu, izņemot pirmdienas.

    Piereģistrējoties varēsiet uzdot savus jautājumus un piedalīties diskusiju sarunās, rakstīt un saņemt privātos ziņojumus (neaizmirstiet savā reģistrācijas pieteikumā atzīmēt šo iespēju kā atļautu- Allow private messages). Ja esat draudzes loceklis, tad atzīmējiet arī to- Papildus info.

    Būsim priecīgi, ja varēsim iet kopā ticības ceļā!

    skumji

    Ievietots: Otr, 2010-01-19 14:08 by parusija

    Šodien jūtos dvēseliski viegli aizskarama. Sāp tas, ka joprojām nav tā, pēc kā sirds visvairāk skumst...joprojām... jau 27 gadus nav. Dažbrīd jūtos stipra, paļaujos uz Dieva gribu, ticu tam, ka visam ir sava vieta un laiks. Arī attiecībām. Bet brīžiem sirdī iezogas bailes un nedrošība... par to, vai vispār kas mainīsies. Varbūt turpināšu dzīvot bez tik ļoti vēlētajām attiecībām, mīlestības, rūpēm par vīrieti un bērniem. Uzskatu, ka ģimene ir pats svarīgākais, kas cilvēka dzīvē var būt. Šobrīt Jūtos nepateicīga par to, ka esmu nepateicīga par to, kas man ir un no kā varbūt Dievs mani ir pasargājis, nesūtot pārsteidzīgas attiecības... brīžiem saprotu, ka Dievs šo laiku man ir atvēlējis, lai es iemācītos būt laimīga ar Viņu... lai iemācītos mīlēt tā pa īstam. Analizējot to visu, domājot par to, kāpēc tik ļoti alkstu attiecību... nomierinājos. Bet šovakar pēc darba vēlos atrast ceļu uz baznīcu un lūgt, lai Dievs iemāca mani būt pacietīgai un samierināties.

    Reizēm, kad kāds pasaka kaut ko par attiecībām, kuru man nav... "kad būs, tad sapratīsi, kā tas ir" ... un aizsāp, ka nav. Brīžiem pat sajūtos nepilnvērtīga tāpēc, ka nav. Un ka nav bijis.

    Dievs iemāci mani mīlēt... samierināties un būt pateicīgai!

    Komentāri

    darit

    by hrosvita - 2010-01-28 20:03

    hmm, a ko esi darijusi (cik Tavos spekos) lai tavi sapni piepilditos?

    lifrei's picture

    Nesteidzies ar spriedumiem,

    by lifrei - 2010-01-22 10:29

    Nesteidzies ar spriedumiem, avei. Tev patiešām ir tikai 23. Esmu pārliecināta, ja Tevī ir ilgas pēc gjimenes, tātad ir lemts. Sātanam dikti gribas, lai Tu sarūgtinātos uz Dievu un iegrimtu pesimismā. Tas gan, ka jādzivo tagadnē, nevis nākotnē. Dzīves piepildijums patiešām nāk vienīgi no Dieva. Dzīvesdraugs nekad nespēs dot to patieso prieku un mieru, ko spēj tikai Dievs. Šī pasaule vispār nesaprot, kas ir patiesa mīlestība. Bez Dieva to nav iespējams saprast. Viņi runā tikai par jūtām. Dažreiz vienkārši nāk smiekli par to muļķību, kas jādzird.

    avei's picture

    Lasīju jūsu abu komentārus un

    by avei - 2010-01-21 23:00

    Lasīju jūsu abu komentārus un pie sevis māju ar galvu... Tikai aizdomājos - kāpēc lasīt par citu sāpēm, ja tev tādas pašas, nomierina? Jo arī man jau 23(vai arī tikai, kā to ņem), bet nekad nav bijis kas kaut romantiskām attiecībām līdzīgs. Mūsdienu pasaule cenšas iegalvot, ka tāpēc ar mani kaut kas nav kārtībā. Var jau būt, ka arī nav, bet ne tādā ziņā kā to definētu "viņi". Tikai laikam man dota lielāka pesimisma deva - vai esmu mazāk ticīga un vēl ar vien nespēju paļauties uz Dieva plānu - jo lai cik man ļoti gribētos ģimeni, kādu, ar ko dalīts šo dzīvi un protams, arī bērnus, ar vien vairāk nonāku pie pārliecības, ka nav dots, jo nav paredzēts. Vienmēr uz pasaules kādi ir bijuši atstāti bez "otrajām pusēm". Un kāpēc gan ne arī es? Un tādos brīžos lūdzu, lai man dod saprašanu un spēju izdarīt to, kas man ir paredzēts, nevis ilgoties un izniekot savu dzīvi pēc tā, kas nav.

    lifrei's picture

    Varu Tevi saprast, esmu

    by lifrei - 2010-01-20 10:21

    Varu Tevi saprast, esmu līdziigaa situācija un man ir 28. Pa šiem gadiem Dievs man daudz ko ir licis saprast par attiecībām un pāri visam mācījis pilnībā paļauties uz Viņu. Ez zinu, ka Viņš dod un dos pašu labāko priekš manis. Tā visu pārdomājot, atcerējos, ka reiz, kad nācu pie Dieva, teicu Viņam: Tev pieder pilnībā mana dzīve un Tu vari darīt ar to, ko vēlies. Tā arī notiek. Redzu kā Viņš lieto mani pie maniem vecākiem, māsas. Ja jau būtu precējusies, tad nebūtu izveidojušās tādas attiecibas ar viņiem. Dievs zin, kad būs pienācis laiks man savai gjimenei.

    "Kam ir Dievs, tam ir viss un kam nav Dievs, tam nav nekā. Bet, kam ir Dievs un viss, nav vairāk kā tam, kam ir tikai Dievs." (Augustīns)

    Komentāru skatīšanās opcijas

    Izvēlieties sev ērtākās komentāru apskatīšanas opcijas un nospiediet pogu "Saglabāt".