Mācītāja uzruna

Esiet sveicināti Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes mājas lapā!

Mēs atrodamies Vecrīgā, droši vien, esat gājuši daudzreiz garām mūsu baznīcai, tagad varat uzzināt par mums vairāk.

Par mūsu vēsturi lasiet Bibliotēka/Vēsture. Mūsu šodienas dzīvi ietekmē tas, ka esam viena no lielākajām latviešu luterāņu draudzēm pasaulē - tikai reģistrēto locekļu skaits tuvojas 2000 cilvēkiem. Jāņa baznīcā kā senākajā Rīgas dievanamā, daudzi var atrast savas dzimtas saknes. Katru gadu draudze papildinās ar vairākiem simtiem jaunu cilvēku. Būsim priecīgi palīdzēt arī Jums atrast savu ticības ceļu. Mūsu dienās tam var kalpot arī šāda mājas lapa, kura vieno cilvēkus laikā un telpā, Latvijā un ārzemēs, katru, kas grib būt kopā ticībā ar Kristu!

Mūsu Draudzē kalpo:

  • mācītājs Juris Zariņš
  • mācītājs Ingus Dauksts

    • Draudzes darbu vada vēlēta padome un valde.

    Dievkalpojumi notiek svētdienās 10.00 un trešdienu vakaros 18.30, dažādas aktivitātes katru dienu, izņemot pirmdienas.

    Piereģistrējoties varēsiet uzdot savus jautājumus un piedalīties diskusiju sarunās, rakstīt un saņemt privātos ziņojumus (neaizmirstiet savā reģistrācijas pieteikumā atzīmēt šo iespēju kā atļautu- Allow private messages). Ja esat draudzes loceklis, tad atzīmējiet arī to- Papildus info.

    Būsim priecīgi, ja varēsim iet kopā ticības ceļā!

    Kā paskaidrot, ka Dievs ir labs

    Ievietots: Otr, 2010-01-26 20:49 by Lauska

    Kā paskaidrot cilvēkam, ka Dievs ir labs, ka viss, kas mums ir, tas ir pateicoties Viņam? Ja cilvēkam visa kristietība liekas pilnīgas muļķības, liekas, ka tā ir sekta, ka tas ir kaut kas slikts, ka no tā visa ir jābēg, kaut gan īsti nav skaidrs, kas patiesībā baznīcā notiek.

    ‹ Tava mīļākā mūzika "Meklējiet Rakstos" - vieta komentāriem ›
    Laurita's picture

    Ir jau vēl tāda lieta, ka bez

    by Laurita - 2010-02-01 12:49

    Ir jau vēl tāda lieta, ka bez Dieva paša, bez Svētā Gara pieskāriena uz cilvēku nedarbojas nekādi vārdi. Ja viņš vēlēsies Dievu neredzēt, tā arī būs. Ja gribēs redzēt Viņu kā atriebīgu un skaudīgu dievu - arī tā būs. Vienīgais, ko mēs varam - dzīvot Viņa vadībā, kā jau te meitenes teica. Un tai brīdī, kad Gars dod runāt Vārdu, to arī teikt, lai cik bikli mēs tai brīdī nejustos. Un lūgt, ļoti daudz lūgt...

    Es atceros, kā ar mani bija. Vidusskolā ļoti karoju pret kristiešiem. Un tad kopā ar vienu klasesbiedreni gājām mājās,un viņa iegāja Kristīgajā Radio iemest ziedojumu... Viņa neko pat neteica, bet šis vienkāršais pašaizliedzības žests mani uzrunāja vairāk nekā jebkurš vārds. Un tikai pēc tam, kad es biju jau iesvētījusies, viņa man atklāja, ka esot par mani daudz lūgusi. Un ka ikviens no mums esot izlūgts :) Lai Dievs mūs svētī un lieto vispareizākajā veidā, lai citi varētu atgriezties!

    avei's picture

    Nu patiesībā jau atbilde tika

    by avei - 2010-01-31 23:10

    Nu patiesībā jau atbilde tika sniegta. Tikai esi, tas arī viss. Ilgu laiku. No savas pieredzes saku, ka tas ir iedarbīgi, lai cik tāda pasīvā metode liktos gļēva un neefektīva.
    Esmu bijusi abās lomās sājā stāstā. Kad sāku mācīties vidusskolā, tur bija tikai vēl viena meitene - jaunpienācēja, un kā jau tas parasti notiek, tad loģiski mēs sadraudzējāmies. Tikai viņa man šķita tāda dīvaina brīžiem, jo bija (un ir) pārliecinātā kristiete, kamēr es biju uzaugusi ģimenē, kurā uz baznīcu neviens nebija gājis kādus gadiem ilgi. Un arī tad tikai kādu vienu divas reizes, visticamāk, lai klausītos mūziku. Tagad viņa ir mana labākā draudzene. Nu lūk, viņa man neatmeta ar roku un kad radās jautājumi kādus 2 gadus vēlāk teica, ka tas nekas, ja es tagad negribu vēl tik dziļi iedziļināties viņas ticībā, jo Dievs jau uzrunās tad, kad būs mans laiks. Nu un tāda lēna pieeja, kad atbild uz jautājumiem, nevis uzbāžas, uz mani nostrādāja. Jau kādus 3 gadus esmu te. Tas gan ir dīvainākais šajā stāstā, jo viņa ir adventiste, bet man tik un tā Lutera mācība uzrunāja daudz vairāk.
    Bet loģiski, mana ģimene nemainījās līdz ar mani. Kad devos uz iesvētes mācībām, man tā arī pajautāja „Aptrakusi vai?”. Un tagad redzu, ka ļoti lēnām arī maniem mīļajiem rodas jautājumi. Ka bēdās viņi bieži palūdz, lai es lūdzu. Jā tā ir dīvaina loģika, bet tā vieš cerību - ja jau viņi sāk domāt, ka es spēju „palūgt” Dievam, tad a) viņi viņam tic, jo citādi, kāda jēga būtu no manām lūgšanām un b) ka viņi sapratīs, ak droši to var darīt arī paši, ka nekādus starpnieku tur nav un nevar būt. Ko es viņiem arī vienmēr atkārtoju...

    Mans viedoklis ir tāds, ka

    by evaajive - 2010-01-31 11:09

    Mans viedoklis ir tāds, ka paskaidrot šādam cilvēkam, ka Dievs ir labs - tas ir ilgs un rūpīgs darbs. Ir man kāds draugs - super cilvēciņš, bet par ticību, Baznīcu vai Dievu viņa klātbūtnē un mājā runāt aizliegts. Es vienkārši gāju ciemos un ar savu klātbūtni un uzvedību rādīju, ka neesmu traka, neskraidu ar krustu un ka manī nav nekā ļauna vai dīvaina. Pēc kāda gada man bija atļauts neilgi, nu kādas minūtes 5-10 katrā tikšanās reizē runāt par ticību. Vēl pēc kāda gada mans draugs sāka uzskatīt, ka kristīgā mācība un svētdienas skola ir kā reiz domāta viņa bērnam.
    Ne vienmēr ir viegli un interesanti sēdēt garas stundas un uzklausīt sarunas, kas Tevi garlaiko. Jautājums, kas Tev ir svarīgi, lai Tev ir interesanta laika pavadīšana, vai šis cilvēks. Es neizturēju, sāku parādīties tajā mājā ļoti reti. Ja pirms kāda laika biju pierunājusi savu draugu tik tālu, ka viņš bija gatavs apmeklēt Alfa kursu, lai saprastu kam tad es ticu, tad tagad, ja saņemšos būs jāsāk gandrīz no sākuma.
    Ja es ietu un ar savu ticību, kā ar āmuru sistu cilvēkiem pa galvu, tad droši zinu, ka daži no tiem neticīgajiem, kurus izdevies aizrunāt līdz ticībai, Baznīcai un pat kalpošanai ar mani pat nebūtu runājuši.

    Komentāru skatīšanās opcijas

    Izvēlieties sev ērtākās komentāru apskatīšanas opcijas un nospiediet pogu "Saglabāt".