Neziņa

Klusēt nevajag, bet pamēģiniet kādam nemitīgi atgādināt , ka tu neko nemāki, tev tas nepadodas, tu esi nejāga utt.. Vai tāds cilvēks var noticēt saviem spēkiem? Arī Dievs uzrāda mūsu grēkus, bet tajā pašā laikā sauc mūs par mīļotajiem bērniem un tic, ka spējam būtlabāki .
Citādi ir attiecībā uz mūsu tautu un valsti, mūsu 4.vara, to vien sludina ,kurā pēdējā vietā (ja , kas pozitīvs) vai pirmajā (ja,kas negatīvs) esam. Un neciešamais letiņu raksturs obligāti ir pieminams. Nogalināt var arī ar vārdu. Un mazvēr'tības kompleksu iedzīt pavisam vienkārši, un tad brīnāmies, kāpēc cilvēki tik drūmi utt.
Priecāsimies iekš Tā Kunga, arī šajā Gavēņa un Ciešanu laikā.Priecāsimies par to, kā Tas Kungs attīra mūs no visiem šis zemes sārņiem un dara jaunus.

Piekrītu, tomēr savus mīnus vērā jāņem, tas jau nemaina to, ka cienu vai necienu. Es jau nerunāju attālināti par letiņiem, sevi neieskaitot, es jau tāda pati. Man pie mājām jau 2. gadu neviens netīra ceļu, nemaz, cik izbrien, tik ir. Domāju, ka jāsazvana pašvaldība, jāpavaicā, kas par lietu. Un vai es būtu sazvanījusi? Nē! Štrunta neuzņēmība, varbūt kāds cits izdarīs, vēl jau var izbrist... Par viensētas principu, man tas ir arī skaidri ieraugāms savā dzīvē, piemēram, darbā es labāk daru visu viena, nekā man ar kādu kaut kas jāsarunā un jāsastrādā.

Piebilde: arī tas, cik firmu ir uz vienu iedzīvotāju Latvijā kaut ko parādā - Latvija ir pirmajā trijniekā pasaulē! Vai tas nav pierādījums viensētu principam: katrs grib būt boss, savu firmu, nevis kooperērēties? Tas, manuprāt, ir reāls mūsu mīnus, ko mums ir jāiemācās labot, un sakot, ka mēs esam labi, neko nemainīs.

Zini, bet visās, jo īpaši lielās augstslokās, iestādēs ir totāla putra - tas arī man savu laik bija šoks. Vienīgais, kur man nebija putras sajūta bija Kristīgā akadēmija, tiesa, studentu līmenī putru nejutu, bet atskaņas no vadības, varēja gan nojaust, ka tur putru maisa... Tādi tie letiņi ir: kooperēties nemāk (viensētu mantojums), katrs velk deķīti uz savu pusi, un māk ļoti labi būt pakalpiņi (verga status kaulos..), superkorekti izpildot visas muļķīgās birokrātijas prasības.
Mūsdienās jau pirmā vērtība ir tikai nauda: ir studenti - ir nauda, nevis ir studenti - ir izglītota tauta utt. Manā vecajā skolā, piemēram, pieņam pēdējos salašņas mācīties, jo tā viņi dabū vismaz minimālo skolēnu skaitu klasē un skolotājam ir darbs/nauda. Un tie, kas to izdomā, nospļaujas, kādu ietekmi neaudzināti burlaki radīs uz vēl nesamaitātajiem bērniem... Jo redz birokrātijai klases cipars ir 30, ja ir 23 - neder.

Bet īsumā: ej un dari! Birokratijas apkarošana un ierēdņu varas iedomībs izkarošana ir tuvu vai svēta lieta! :) Lai JK palīdz!

P.S. par izglītības kvalitāti jāteic, ka mana draudzene mācās Dānijas prestižākajā augstskolā, kuras diploms augsti kotējas arī Eiropā, taču, ja viņai jāsalīdzina dāņu un latviešu izglītības kvalitāte, tad viņa saka, ka tāda pat vien ir, tik atšķirība papīra statusā.

Tas noteikti ir izdarāms, bet tam pa īstam spēsi noticēt tad, kad būsi visu izdarījusi, tagad jāsaņem pēdējie spēki, jāabruņojas ar ticību un cerību un uz priekšu! Runāju no pieredzes!

Tava bēda, man liekas, ir tā. ka Tu gaidi zīmi no malas t.i., ārēju zīmi. Stāvot uz priekšu netiksi.Lūdz Dievam spēku pieņemt lēmumu un Viņa svētību un palīdzību to īstenot. No savas pieredzes zinu, ka cilvēks visnespēcīgākais ir šaubās un neziņā. Liec savu nastu Kristus rokās un ej, nevis skaties atpakaļ un nemitīgi taujā : "Kristu vai rīkojos pareizi? Varbūt otrs ceļš bija labāks?"