Mācītāja uzruna

Esiet sveicināti Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes mājas lapā!

Mēs atrodamies Vecrīgā, droši vien, esat gājuši daudzreiz garām mūsu baznīcai, tagad varat uzzināt par mums vairāk.

Par mūsu vēsturi lasiet Bibliotēka/Vēsture. Mūsu šodienas dzīvi ietekmē tas, ka esam viena no lielākajām latviešu luterāņu draudzēm pasaulē - tikai reģistrēto locekļu skaits tuvojas 2000 cilvēkiem. Jāņa baznīcā kā senākajā Rīgas dievanamā, daudzi var atrast savas dzimtas saknes. Katru gadu draudze papildinās ar vairākiem simtiem jaunu cilvēku. Būsim priecīgi palīdzēt arī Jums atrast savu ticības ceļu. Mūsu dienās tam var kalpot arī šāda mājas lapa, kura vieno cilvēkus laikā un telpā, Latvijā un ārzemēs, katru, kas grib būt kopā ticībā ar Kristu!

Mūsu Draudzē kalpo:

  • mācītājs Juris Zariņš
  • mācītājs Ingus Dauksts

    • Draudzes darbu vada vēlēta padome un valde.

    Dievkalpojumi notiek svētdienās 10.00 un trešdienu vakaros 18.30, dažādas aktivitātes katru dienu, izņemot pirmdienas.

    Piereģistrējoties varēsiet uzdot savus jautājumus un piedalīties diskusiju sarunās, rakstīt un saņemt privātos ziņojumus (neaizmirstiet savā reģistrācijas pieteikumā atzīmēt šo iespēju kā atļautu- Allow private messages). Ja esat draudzes loceklis, tad atzīmējiet arī to- Papildus info.

    Būsim priecīgi, ja varēsim iet kopā ticības ceļā!

    Lauras dzeja

    Ievietots: Cet, 2005-05-05 09:00 by admin

    TICI UN CERI!

    Es saku tev – tici un ceri!
    Tad nebūs vairs sāpīgi vilties.
    Dievs dos gan spēku, gan mieru
    Pārvarēt bēdas ik dienu.

    Kā saules stars noglāsta ziedu
    Un uzziedēt mīļi to lūdz.
    Tā Tēva mīlošās rokas
    Tev palīgā vienmēr steidz.

    Bet atcērt tu īsi un asi:
    “Pats vari sevi tā mānīt!
    Kam domāt tik labo un skaisto,
    Ja dzīvē vien krēsla mājo?

    Tad labāk ir vienmēr zināt,
    Ka bēdas un raizes drīz nāks.
    Es nemīlu rozā brilles,
    Kas maldus un sapņus tik nes.”

    Lasi tālāk >>> Lauras dzeju >>>

    Ak, lūdzu tev – tici un ceri!
    Tad palīdzēs varenais Dievs.
    Jo ticību nevaram redzēt,
    Bet jūtam to savās sirdīs!

    Lūk asniņš pēc ziemas mostas
    Un spraucas caur drēgno zemi.
    Tas nezin, kas gaida to turpmāk,

    Bet tic, ka izaugt te spēs.
    Re, lietus maigās lāses
    Steidz veldzi zemei nest.
    Tās nezin, vai gaida tās šeit,
    Bet cer, ka derīgas būs.

    Jel tici un ceri ik dien,
    Lai prieks tev sirdī skrien!
    Lai gaisma acīs spīd
    Mazs smaidiņš sejā vīd!

    (Ebr.11:1)
    11.11.2002.

    KRISTUS MIESA

    Rit daudzas ūdens lāses
    Šai plašā pasaulē.
    Ik katra maza, trausla,
    Šķiet pazūd plašumos.

    Bet visām vienāds mērķis –
    Uz jūru ceļš tām ved!
    Kā simtu pērļu virtnes
    Tās jūrā ieceļo.

    Šī mazā, spožā lāse
    Tik mīļa jūrai ir!
    Jo bez šīs dārgās māsas,
    Tā nespēj pilna būt.

    Tāpat ikviens mēs esam
    Bez vērtes Jēzus acīs,
    Jo katru Dievs ir licis
    Tam paredzētā vietā!

    Nav labāks viens par otru,
    Jo katram cita loma.
    Tad neskaudīsim citus,
    Bet saskatīsim sevi!

    1.Kor.12:18–19
    16.10.2002.

    * * *

    Kungs, pieņem šo pateicību,
    Ko sirds man nerimstot teic!
    Tikai Tu esi cienīgs to saņemt
    Ik sekundi, minūti, stundu.

    Ko darīt, lai patiktu Tev,
    Lai nezustu dāvātais Gars?
    Ko gan es tev spēju sniegt,
    Kas būtu šīs dāvanas vērts?

    Tu asinis lēji pie krusta,
    Lai pestīta pasaules cilts,
    Lai katrs, kas paklausa Tev,
    Pie Tēva reiz dzīvotu!

    Ne manta, ne pasaules gods,
    Spēj priecēt Tevi un celt!
    Tādēļ, Kungs, es nespēkā lūdzu:
    “Jel māci man paklausīt, lūgt!”

    16.04.2005.