Stāv rakstīts 

Lk. 4:1-13
Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas
un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts. Šinīs dienās Viņš nekā nebija ēdis, un, kad tās bija pagājušas, Viņam gribējās ēst.
Tad velns Viņu uzrunāja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.”
Bet Jēzus viņam atbildēja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien.”
Tad velns Viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja Tam visas pasaules valstis.
Un velns Viņam sacīja: “Es Tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un, kam es gribu, tam es to varu dot.
Ja Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.”
Bet Jēzus tam atbildēja, sacīdams: “Stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.”
Tad tas aizveda Viņu uz Jeruzālemi un nostatīja Viņu Tempļa jumta galā un sacīja Viņam: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties no šejienes lejā.
Jo stāv rakstīts: Viņš dos Saviem eņģeļiem pavēli Tevis dēļ pasargāt Tevi,
un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.”
Bet Jēzus viņam atbildēdams sacīja: “Ir sacīts: tev nebūs Dievu, savu Kungu, kārdināt.”
Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja Viņu līdz turpmākam laikam.

Altāra lasījumi – 5.Moz 26:1-11; Rom. 10:8-13.

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

Komentēt

Powered by WordPress