Daudzi pētnieki ir vienisprātis, mēs varam novērot Kristietības nozīmes krišanos vairums Eirpas valstīs. Lielajās tradicionālo konfesiju katedrālās soli ir pustukši vai tikpat kā tukši svētdienu dievkalpojumos. Kāds varētu secināt, ka iedzīvotāji Rietumu civilizācijā ir kļuvuši nereliģiozi. Sociālzinātniskā reliģijas pētniecība ir novērojusi kādas valdošās sabiedrības orientācijas un attieksmes modeļus. Tā mums var pateikt, kā mēs varētu raksturot Rietumu civilizāciju šodien? Vai tā ir ateistiska vai tomēr reliģioza? Tie pētnieki, kas atbalsta Sekularizācijas teoriju, apgalvo, ka tā ir ateistiska: “Kristīgās pamatpatiesības vairs nav nozīmīgas Rietumu civilizācijā. Iedzīvotāji ir kļuvuši imūni pret reliģiju.” Tomēr Sociālzinātniskā reliģijas pētniecība apgalvo pretēji. Rietumu civilizācija ir ļoti reliģioza. Bet tās nav kristīgās Baznīcas pamatpatiesības. Ir paredzēts, ka turpmāk mūsu draudzē lekcija ir katra mēneša otrajā svētdienā uzreiz pēc dievkalpojuma. Šajā lekcijā tiks izklāstīti mūsdienu Sociālzinātniskās reliģijas pētniecības atradumi par baznīciskumu Rietumu civilizācijā.