Mazais Katehisms
Mārtiņš Luters 1529. gadā sarakstīja grāmatu “Mazais Katehisms”, kurā viņš no Bībeles sakopoja kristīgās ticības galvenos pamatjautājumus.
1. Desmit svētie Dieva baušļi
Pirmais bauslis
Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
Kas tas ir?
Mums būs Dievu pār visām lietām bīties, mīlēt un uz to cerēt.
Otrais bauslis
Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt, jo Dievs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
Kas tas ir?
Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka pie Viņa vārda ne lādam, ne zvēram, ne buram, ne melojam, ne viļam, bet to visās bēdās piesaucam, lūdzam, teicam un slavējam.
Trešais bauslis
Tev būs svēto dienu svētīt.
Kas tas ir?
Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka svēto mācību un Dieva Vārdus nepulgojam, bet tos turam svētus, labprāt klausāmies un mācāmies.
Ceturtais bauslis
Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē.
Kas tas ir?
Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savus vecākus un kungus nenicinām, nedz apkaitinām, bet tos godā turam, tiem kalpojam un paklausām, tos mīlam un cienām.
Piektais bauslis
Tev nebūs nokaut.
Kas tas ir?
Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savam tuvākajam nekādu miesas kaiti, nedz vainu nedarām, bet tam palīdzam un kalpojam visās miesas bēdās.
Sestais bauslis
Tev nebūs laulību pārkāpt.
Kas tas ir?
Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka šķīsti un tikli dzīvojam vārdos un darbos un ikviens savu laulāto draugu mīlam un cienām.
Septītais bauslis
Tev nebūs zagt.
Kas tas ir?
Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka sava tuvāka naudu vai mantu neņemam, nedz ar viltotu preci vai netaisnu rīcību iegūstam, bet viņa mantu un maizi viņam palīdzam vairot un sargāt.
Astotais bauslis
Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
Kas tas ir?
Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savu tuvāku nepatiesi neapmelojam, nenododam, neaprunājam, nedz tam ļaunu slavu ceļam, bet mums būs to aizbildināt, visu labu par to runāt un visas lietas par labu griezt.
Devītais bauslis
Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.
Kas tas ir?
Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka ar viltu pēc sava tuvāka mantas vai nama netvarstām, nedz ar taisnības iemesliem pēc tā tiecamies, bet tam labprāt palīdzam, ka viņš to var paturēt.
Desmitais bauslis
Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.
Kas tas ir?
Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savam tuvākam ne sievu, ne saimi, ne lopus neatraujam, neatviļam, nedz novēršam, bet par to gādājam, lai tie paliek un dara, kas tiem pienākas.
Ko Dievs saka par visiem šiem baušļiem?
Viņš saka tā: Es, tavs Kungs un Dievs, esmu dedzīgs Dievs, kas pie tiem, kas mani ienīst, piemeklē bērnus par tēvu grēkiem līdz trešajam un ceturtajam augumam; bet pie tiem, kas mani mīl un manus baušļus tur, es daru labu līdz tūkstošajam augumam.
Kas tas ir?
Dievs biedina sodīt visus, kas šos baušļus pārkāpj; tāpēc mums visiem būs bīties no Viņa dusmības un nebūs grēkot pret šiem baušļiem. Turpretim Viņš apsola žēlastību un visu labu tiem, kas šos baušļus tur, tāpēc mums arī būs Viņu mīlēt, uz Viņu paļauties un labprāt darīt pēc Viņa baušļiem.
2.Ticība
Pirmais ticības loceklis
Par radīšanu
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju.
Kas tas ir?
Es ticu, ka Dievs mani radījis ar visām radītām lietām, man devis miesu un dvēseli, acis, ausis un visus locekļus, saprašanu un visus prātus un vēl uztur — turklāt drēbes un kurpes, ēdienu un dzērienu, sētu un māju, sievu un bērnus, laukus, lopus un visādu mantu — ar visu, kas šai miesai un dzīvībai vajadzīgs, bagātīgi un ik dienas mani apgādā, no visām briesmām pasargā un no visa ļauna glābj un glabā; un visu to Viņš dara aiz tīras tēvišķas, dievišķas laipnības un žēlastības, lai gan neesmu to pelnījis un neesmu tā cienīgs. Par visu to man būs Viņam pateikties, Viņu slavēt. Viņam kalpot un paklausīgam būt. Tas ir tiešām tiesa.
Otrais ticības loceklis
Par pestīšanu
Es ticu uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvus un mirušus.
Kas tas ir?
Es ticu, ka Jēzus Kristus, patiess Dievs, no Tēva mūžībā dzimis, un arī patiess cilvēks, no jaunavas Marijas piedzimis, ir mans Kungs, kas mani, pazudušu un pazudinātu cilvēku, atpestījis un atpircis no visiem grēkiem, no nāves un no velna varas, ne ar zeltu, ne ar sudrabu, bet ar savām svētajām, dārgajām asinīm un ar savu nepelnīto ciešanu un miršanu, lai es Viņam piederu, Viņa valstībā ar Viņu dzīvoju un Viņam kalpoju mūžīgā taisnībā, nenoziedzībā un svētlaimē, kā arī Viņš pats, augšāmcēlies no nāves, dzīvo un valda mūžīgi. Tas ir tiešām tiesa.
Trešais ticības loceklis
Par svētīšanu
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu draudzi, svēto biedrību, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgu dzīvošanu. Āmen.
Kas tas ir?
Es ticu, ka es ar savu paša spēku un prātu nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa tikt, bet Svētais Gars ar evaņģēliju mani aicinājis, ar savām dāvanām apgaismojis, īstenā ticībā svētījis un uzturējis, tāpat kā Viņš visu kristīgo draudzi virs zemes aicina, pulcina, apgaismo, svētī un pie Jēzus Kristus uztur īstenā vienīgā ticībā. Šinī kristīgā draudzē Viņš man un visiem ticīgiem ik dienas bagātīgi piedod visus grēkus un pastarā tiesā uzmodinās mani un visus mirušos, un dos man ar visiem ticīgiem Kristū mūžīgu dzīvošanu. Tas ir tiešām tiesa.
3. Svētā lūgšana
Uzrunas vārdi
Mūsu Tēvs debesīs!
Kas tas ir?
Dievs grib mūs ar to drošināt, lai ticam, ka Viņš ir mūsu īstenais tēvs un mēs Viņa īstenie bērni, lai priecīgi un ar stipru cerību Viņu lūdzam, kā mīļi bērni lūdz savu mīļo tēvu.
Pirmā lūgšana
Svētīts lai top Tavs vārds.
Kas tas ir?
Dieva vārds gan pats no sevis ir svēts, bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai tas arī mums būtu svēts.
Kā tas notiek?
Kad Dieva vārdus patiesi un skaidri māca, un mēs arī, kā Dieva bērni, svēti pēc tiem dzīvojam. To palīdzi mums, mīļais debesu Tēvs! Bet kas citādi māca un dzīvo, nekā Dieva vārdi māca, tas Dieva vārdu netur svētu mūsu vidū; no tā pasargi mūs, debesu Tēvs!
Otrā lūgšana
Lai nāk Tava valstība.
Kas tas ir?
Dieva valstība nāk gan bez mūsu lūgšanas, pati no sevis; bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai tā nāk arī pie mums.
Kā tas notiek?
Kad debesu Tēvs mums dod savu Svēto Garu, ka Viņa svētajiem vārdiem ar Viņa žēlastību ticam un dievišķi dzīvojam še laicīgi un tur mūžīgi.
Trešā lūgšana
Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
Kas tas ir?
Dieva labais un žēlīgais prāts notiek gan bez mūsu lūgšanas, bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai tas notiek arī pie mums.
Kā tas notiek?
Kad Dievs visu ļaunu padomu un prātu lauž un nedod vaļas tiem, kas mums Dieva vārdu neļauj turēt svētu, nedz Viņa valstībai nākt, — proti, velnam, pasaulei un mūsu miesas prātam; bet kad Dievs mūs stiprina un uztur nešaubīgus savos vārdos un ticībā līdz pat mūsu galam. Tas ir Viņa žēlīgais un labais prāts.
Ceturtā lūgšana
Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.
Kas tas ir?
Dievs dod gan dienišķo maizi bez mūsu lūgšanas, arī visiem ļauniem cilvēkiem; bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai Viņš mums to māca atzīt un ar pateicību saņemt mūsu dienišķo maizi.
Kas tad ir dienišķa maize?
Viss, kas nepieciešams miesas uzturam un vajadzībām, proti: ēdiens, dzēriens, drēbes, kurpes, māja, sēta, lauki, lopi, nauda, manta, labs laulāts draugs, labi bērni, laba saime, labi un uzticīgi kungi, laba valdība, labs gaiss, miers, veselība, kārtīga dzīve, gods, labi draugi, uzticami kaimiņi un tā joprojām.
Piektā lūgšana
Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Kas tas ir?
Mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai debesu Tēvs neuzlūko mūsu grēkus un to dēļ neliedz mums piedošanu, jo mēs neesam cienīgi saņemt, ko lūdzamies, nedz esam to pelnījuši, bet lai Viņš no žēlastības visu to dod; jo mēs ik dienas daudz grēkojam un sodu vien pelnām. Tad arī mēs no sirds gribam piedot un labu darīt tiem, kas pret mums apgrēkojas.
Sestā lūgšana
Un neieved mūs kārdināšanā.
Kas tas ir?
Dievs gan nevienu nekārdina, bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai Dievs mūs sargā un uztur, ka velns, pasaule un mūsu miesa mūs nepievil, nedz ieved neticībā, izmisumā vai citā lielā kaunā un grēkā, un, kaut arī tie mums uzmācas, mēs tomēr beidzot uzvaram un virsroku paturam.
Septītā lūgšana
Bet atpestī mūs no ļauna.
Kas tas ir?
Mēs lūdzam šinī lūgšanā, visu kopā saņemot, lai debesu Tēvs mūs atpestī no visāda ļaunuma, kas skar miesu un dvēseli, mantu un godu, un beidzot, kad mūsu stundiņa nāk, mums dod svētīgu galu un no šīs bēdu pasaules mūs žēlīgi ņem pie sevis debesīs.
Galavārdi
Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.
Kas tas ir: Āmen?
Mums būs droši ticēt, ka tāda lūgšana patīk debesu Tēvam un Viņš to paklausa, jo Viņš pats mums pavēlējis tā lūgt un solījis mūs paklausīt. Āmen, āmen — tas ir: patiesi, patiesi, tam būs tā notikt.
4. Svētā kristība
Kas ir kristība?
Kristība nav tikai ūdens vien, bet tāds ūdens, kas Dieva pavēlē pamatots un ar Dieva vārdiem savienots.
Kuri ir Šie Dieva vārdi?
Tie, kurus saka mūsu Kungs Jēzus Kristus Mateja evaņģēlija nobei-gumā: “Tāpēc eita pa visu pasauli un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” (Mt. 28,19)
Ko dod vai ko līdz kristība?
Tā dara, ka grēki top piedoti, tā pestī no nāves un velna un dāvā mūžīgo svētlaimi visiem tiem, kas tic, ko Dieva apsolījuma vārdi saka.
Kuri ir šie Dieva apsolījuma vārdi?
Mūsu Kungs Jēzus Kristus saka: “Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tas tiks pazudināts.” (Mk. 16,16)
Kā ūdens var darīt tādas lielas lietas?
Ūdens to gan nedara, bet Dieva vārdi, kas pie ūdens klāt, un ticība, kas saistās ar tādiem Dieva vārdiem ūdenī. Jo bez Dieva vārdiem ūdens ir tikai ūdens vien, un nav nekāda kristība, bet ar Dieva vārdiem tas ir kristība, proti: žēlastības pilns dzīvības ūdens un mazgāšana atdzimšanai Svētajā Garā, kā apustulis Pāvils saka:
“Viņš mūs izglāba nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darīju-ši, bet pēc savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjauno-šanos Svētajā Garā, ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju, lai, Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki. Šis vārds ir patiess.” (Tit. 3,5-8)
Ko nozīmē tāda ūdens kristība?
Tā nozīmē, ka vecajam cilvēkam mūsos ik dienas ar grēku nožēlu jātop noslīcinātam un jāmirst ar visiem grēkiem un ļaunajām kārībām un atkal ik dienas jāceļas un jāatdzimst jaunam cilvēkam, kas taisnībā un šķīstībā Dieva priekšā dzīvo mūžīgi.
Kur tas rakstīts?
Svētais Pāvils saka:
“Jo mēs līdz ar Viņu (Kristu) kristība esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus, sava Tēva godības spēkā uzcelts no miroņiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.” (Rom. 6,4)
5. Atslēgu vara
Kas ir atslēgu vara?
Atslēgu vara ir sevišķa Baznīcas vara, ko Kristus ir devis savai Baznīcai virs zemes nožēlojošo grēcinieku grēku piedošanai un nenožēlojošo grēku paturēšanai tik ilgi, kamēr viņi tos nožēlo.
Kur tas ir rakstīts?
Tā raksta svētais evaņģēlists Jānis: Tas Kungs Jēzus dvesa uz saviem mācekļiem un sacīja viņiem: “Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.” (Jņ. 20,22-23}
Kādu ticību tev iedveš šie vārdi?
Es ticu tam, ka Kristus aicinātie kalpotāji pēc šīs dievišķās pavēles izpilda savus pienākumus, it īpaši kad viņi neatgriezušos grēciniekus izslēdz no kristīgās draudzes, bet tiem, kas savus grēkus nožēlo un grib laboties, tos atlaiž, ka tas ir stiprs un patiess arī debesīs, it kā tā būtu rīkojies pats mūsu mīļais Kungs Kristus.
Mācības gabals par bikti
Kas ir bikts?
Biktī ir divas daļas: pirmā ir, ka mēs izsūdzam grēkus, un otra ir, ka mēs saņemam no biktstēva grēku atlaišanu jeb piedošanu it kā no paša Dieva un ka mēs neapšaubām, bet ticam droši, ka mūsu grēki ir ar šo atlaišanu piedoti arī Dieva priekšā debesīs.
Kādi grēki ir Jāizsūdz pie bikts? Mums Dieva priekšā jāatzīst sevi par vainīgiem visos grēkos, arī tajos, ko mēs neapzināmies, — kā to darām lūgšana Mūsu Tēvs, bet biktstēvam mums ir jāizsūdz tikai tie grēki, kurus mēs zinām un sirdī saprotam.
Kas tie ir?
Pārdomā pēc desmit baušļiem savu stāju, vienalga, vai esi tēvs, māte, dēls, meita, saimnieks, saimniece vai kalps. Vai neesi bijis viltīgs, neuzticīgs, slinks, vai neesi apvainojis kādu ar vārdiem vai darbiem, vai neesi zadzis, atstājis kaut ko novārtā, bijis paviršs, vai neesi nodarījis kādam ļaunu.
Īsa pamācība par privātās bikts lietošanu
Kad tev vajadzīga grēku piedošana, tad ej pie sava mācītāja un uzrunā viņu sekojoši: “Mācītāj, es lūdzu jūs uzklausīt manu grēksūdzi un pasludināt man Dieva vietā grēku piedošanu.” Saki tad viņam, kas tavu sirdi nospiež.
Klausies uzmanīgi, kā viņš tevi pamāca un iepriecina ar Dieva Vārdu, kā arī pēc tam Dieva vietā pasludina tev grēku piedošanu ar sekojošiem vārdiem:
Lai tev notiek, kā tu tici. Mūsu Kunga Jēzus Kristus vietā un pēc Viņa pavēles es piedodu tev tavus grēkus Tēva, Dēla un Svēta Garā vārdā. Āmen. Ej ar mieru!
6. Svētais Vakarēdiens
Kas ir Svētais Vakarēdiens?
Tā ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesā miesa un asinis, ko mums, kristīgiem cilvēkiem, ar maizi un vīnu ēst un dzert. Pats Kristus to ir iestādījis.
Kur tas rakstīts?
Tā raksta svētie evaņģēlisti Matejs, Marks, Lūka un svētais Pāvils: Mūsu Kungs Jēzus Kristus tanī nakti, kad Viņš tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums top dota; to dariet, mani pieminēdami.”
Tāpat Viņš ņēma arī biķeri pēc vakarēdiena, pateicās un tiem to deva, sacīdams: “Ņemiet un dzeriet visi no tā, šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums un par daudziem top izlietas par grēku piedošanu; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami.” (Mt. 26,26-28; Mk. 14,22-24; Lk. 22,19-20; 1. Kor. 11,23-25)
Kā palīdz tāda ēšana un dzeršana?
To rāda mums šie vārdi: “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”, proti, ka mums Svētajā Vakarēdienā ar tādiem vārdiem tiek dota grēku piedošana, dzīvība un svētlaime; jo, kur grēku piedošana, tur arī dzīvība un svētlaime.
Kā ēšana un dzeršana var darīt tādas lielas lietas?
Ēšana un dzeršana to gan nedara, bet vārdi, kas še minēti: “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”. Šie vārdi līdz ar ēšanu un dzeršanu Svētajā Vakarēdienā ir pats galvenais, un, kas šiem vārdiem tic, tas iegūst, ko tie saka un ko tie sola, proti: grēku piedošanu.
Kas cienīgi bauda tādu Vakarēdienu?
Gavēšana un ārīga sagatavošanās gan ir jauka paraža, bet īsti cienīgs un labi sataisījies ir tas, kas tic šiem vārdiem: “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”. Turpretī, kas šiem vārdiem netic vai šaubās, tas ir necienīgs un nav labi sataisījies, jo vārdi “par jums” prasa tikai ticīgas sirdis.
7. Lūgšanas
Rīta lūgšana
Kad no rīta uzcēlies, svētī sevi tā:
“Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.”
Tad vai nu uz ceļiem, vai arī kājās stāvot noskaiti ticības apliecību un Svēto lūgšanu. Pēc tam vari vēl skaitīt sekojošu lūgšanu:
“Es Tev pateicos, debesu Tēvs, caur Jēzu Kristu, Tavu mīļo Dēlu, ka Tu mani šinī naktī esi pasargājis no nelaimes un visām briesmām, un lūdzu Tevi — pasargā mani šodien no grēkiem un no visa ļauna, lai visa mana dzīve un darbs būtu Tev pa prātam. Tavās rokās es lieku visu sevi, savu miesu un dvēseli. Tavs svētais eņģelis lai stāv man klāt, lai ļaunajam ienaidniekam nebūtu varas pār mani. Āmen.”
Tad vari vēl dziedāt garīgu dziesmu un atspirdzināt savu dvēseli tā, kā tu to par labu uzskati. Pēc tam vari ar priecīgu prātu sākt savu darbu.
Vakara lūgšana
Kad vakarā ej uz dusu, tad svētī sevi tā:
“Tēva, Dēla un Svētā Garā vārdā. Āmen.”
Tad skaiti vai nu uz ceļiem, vai kājās stāvot ticības apliecību un Svēto lūgšanu. Pie tam vari skaitīt vēl sekojošu lūgšanu:
“Es Tev pateicos, debesu Tēvs, caur Jēzu Kristu, Tavu mīļo Dēlu, ka Tu mani šodien esi žēlīgi pasargājis, un lūdzu Tevi — piedod man visus manus grēkus, kur vien esmu noziedzies, un pasarga mani žēlīgi šinī naktī. Tavās rokās es lieku visu sevi, savu miesu un dvēseli. Tavs svētais eņģelis lai stāv man klāt, lai ļaunajam ienaidniekam nebūtu varas pār mani. Āmen.”
Tad steidzies uz dusu ar priecīgu prātu.
Galda lūgšanas
Kā mājastēvam nākas mācīt savai saimei galda lūgšanas.
Lūgšana pirms ēšanas
Bērniem un pārējai saimei pienākas sapulcēties godbijīgi pie galda, sakrustot rokas un skaitīt:
“Visas acis gaida uz Tevi, un Tu viņiem dodi viņu barību savā laikā; Tu atver savu roku un paēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu. (Ps. 145,15-16)”
Pēc tam skaiti Svēto lūgšanu un saki:
“Kungs Dievs, debesu Tēvs, svētī mūs un šīs Tavas dāvanas, ko Tu . laipnu prātu mums esi devis caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.”
Pateicība pēc ēšanas Tāpat viņiem nākas sakrustot savas rokas un godbijīgi sacīt:
“Teiciet to Kungu, jo Viņš ir laipnīgs; jā, tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi! Viņš dod barību lopiem, jaunajiem kraukļiem, kad tie brēc. Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību. (Ps. 136,1; 147,9.11)”
Skaiti tad Svēto lūgšanu un saki:
“Mēs pateicamies Tev, Kungs Dievs, debesu Tēvs, caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, par visām Tavām dāvanām. Tu dzīvo un valdi mūžīgi. Āmen.”
8. Kristīgā namturība
Bībeles panti lasīšanai un turēšanai katram pēc viņa aicinājuma un amata.
Draudzes vadītājiem, ganiem un sludinātājiem
Ap.d. 20,28: Tāpēc sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko viņš pats ar savām asinīm ieguvis par īpašumu.
1. Tim. 3,2-6: Bīskapam pienākas būt nepeļamam, vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, godīgam, viesmīlīgam, izveicīgam mācīšanā; ne dzērājam, ne kauslim, bet lēnīgam, ne ķildīgam, ne mantkārīgam; tādam, kas labi valda savu namu, kas bērnus tur paklausībā un pilnā godbijībā (bet, ja kas neprot valdīt savu paša namu, kā tas gādās par Dieva draudzi?); ne nule kristītam, lai viņš neuzpūstos un neiekristu velna tiesā.
Tit. 1,9: Viņam jārūpējas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgajā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim.
Kādi pienākumi kristiešiem ir pret saviem mācītājiem un dvēseles apkopējiem?
Lk. 10,7: Tanī pašā namā palieciet un ēdiet un dzeriet to, kas tiem pie rokas, jo strādnieks ir savas algas cienīgs; bet neejiet no vienas mājas uz otru.
1. Kor. 9,14: Tāpat arī tas Kungs ir noteicis evaņģēlija sludinātājiem pārtikt no evaņģēlija.
Gal. 6,6-7: Bet tas, kas mācās, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca. Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.
1. Tim. 5,17-18: Presbiteri, kas ir labi priekšnieki, lai būtu divkārša goda cienīgi, visvairāk tie, kas darbojas sludināšanā un mācībā. Proti, Raksti saka: “Vērsim, kas klonā min labību, tev nebūs aizsiet purnu,” un: “Strādnieks ir savas algas cienīgs.”
1. Tes. 5,12-13: Mēs lūdzam jūs, brāļi, atzīstiet tos, kas jūsu labā strādā, kas ir jūsu priekšnieki tā Kunga draudzē un kas jūs pamāca. Turiet viņus mīļus un augstā cieņā viņu darba dēļ! Savā starpā turiet mieru.
Ebr. 13,17: Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība, lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.
Par laicīgo varu
Rom. 13,1-2.4: Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. Jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam kas dara ļaunu.
Pilsoņiem
Mt. 22,21: Tie sacīja: “Ķeizara.” Tad viņš tiem teica: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
Rom. 13, 5-7: Tādēļ nepieciešami tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa.
1. Tim. 2,1-3: Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā.
Tit. 3,1: Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu.
1. Pēt. 2,13-14: Esiet paklausīgi ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai tā Kunga dēļ, ir valdniekam, kas ir pār visiem, ir pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sūtīti, lai sodītu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu.
Vīriem
1. Pēt. 3,7: Tāpat, vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievieti kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas kā tādas, kas ir arī žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces, lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas.
Kol. 3,19: Vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām.
Sievām
1. Pēt. 3,1.6: Tāpat, sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti [..] kā Sāra bija paklausīga Ābrahāmam, saukdama viņu par kungu; par viņas meitām jūs esat kļuvušas, kad jūs darāt labu un nebīstaties ne no kādiem draudiem.
Vecākiem
Ef. 6,4: Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem tam Kungam.
Bērniem
Ef. 6,1-3: Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. “Godā savu tēvu un māti” — tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: “Lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.”
Jauniešiem
1. Pēt. 5,5-6: Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi savstarpējā satiksmē apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim
lepniem, bet pazemīgiem viņš dod žēlastību. Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai viņš jūs paaugstinātu savā laikā.
Darbiniekiem
Ef. 6,5-8: Kalpi, paklausait saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi. Pildait Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara tam Kungam un ne cilvēkiem. Jo jūs zināt, ka ikviens, ja tas dara ko labu, to pasu mantos no tā Kunga, vai viņš būtu vergs vai brīvais.
Darba devējiem
Ef. 6,9: Un jūs, kungi, darait to pašu viņiem; atmetiet draudus, zinādami, ka Kungs debesīs ir tiklab viņu Kungs kā jūsējais un ka tas neuzlūko cilvēka ārieni.
Atraitnēm
1. Tim. 5,5-6: Bet īsta atraitne, viena pati palikusi, ir likusi savas cerības uz Dievu un pastāv lūgšanās un pielūgšanās nakti un dienu; bet, kas dzīvo izlaidīgu dzīvi, tā, dzīva būdama, ir mirusi.
Visiem kopīgi
Rom. 13,9-10: Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot, un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība tuvākajam ļauna nedara: tātad bauslības piepildījums ir — mīlestība.
1. Tim. 2,1: Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem.
Lai katrs mācās rūpīgi, Un visam namam klāsies svētīgi.
9. Trešais pielikums
Kristīgi jautājumi ar atbildēm, ko doktors Mārtiņš Luters ir rakstījis tiem, kuri gatavojas piedalīties Svētajā Vakarēdienā.
Pēc grēksūdzes un pamācībām par Desmit baušļiem, Ticības apliecības, “Mūsu Tēvs” lūgšanas, Kristības un Svētā Vakarēdiena saņemšanas biktstēvs vai arī tu pats sev vari jautāt:
1. Vai tu tici, ka esi grēcinieks?
— Ticu, ka esmu grēcinieks.
2. Kā tu to zini?
— Zinu to no desmit baušļiem, kurus neesmu pildījis.
3. Vai esi nobēdājies savu grēku dēļ?
— Esmu nobēdājies, tādēļ ka esmu grēkojis pret Dievu.
4. Ko tu esi pelnījis Dieva priekšā savu grēku dēļ?
— Esmu pelnījis Viņa dusmas un nežēlību, laicīgo nāvi un mūžīgo pazudināšanu.
5. Vai tomēr vēlies tapt glābts?
— Es vēlos.
6. Uz ko tad tu ceri?
— Uz manu Kungu Jēzu Kristu.
7. Kas ir Kristus?
— Viņš ir Dieva Dēls, patiess Dievs un patiess cilvēks.
8. Ko tad Kristus ir darījis tevis dēļ?
— Viņš ir miris manis dēļ un izlējis pie krusta savas asinis manu grēku piedošanai.
9. Kā tu to zini?
— No evaņģēlija vārda un no Svētā Vakarēdiena iestādīšanas vārdiem.
10. Kādi ir Svētā Vakarēdiena iestādīšanas vārdi?
— Mūsu Kungs Jēzus Kristus tanī naktī, kad Viņš tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums tiek dota; to dariet, mani pieminēdami.” Tāpat Viņš ņēma arī biķeri pēc Vakarēdiena, pateicās un tiem to deva, sacīdams: “Ņemiet un dzeriet visi no tā; šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums tiek izlietas grēku piedošanai; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami.”
11. Vai tu tici, ka šinī sakramentā tev tiek dota Kristus patiesa miesa un patiesas asinis?
— Es ticu.
12. Kas tev liek tam ticēt?
— Kristus vārdi: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa. Ņemiet un dzeriet visi, tās ir manas asinis.”
13. Ko mēs darām, kad baudām Vakarēdienu?
— Mēs pasludinām Kristus nāvi un atminamies Viņa vārdus: “To dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami.”
14. Kādēļ mums nākas atcerēties un pasludināt Kristus nāvi?
— Tādēļ, lai mēs mācītos ticēt, ka neviena radīta būtne nav varējusi salīdzināt mūsu grēkus kā vienīgi mūsu Kungs Kristus, patiess Dievs un Cilvēks, un lai mēs mācītos turēt mūsu grēkus par smagiem un bīstamiem, bet Viņa žēlastību par vēl lielāku.
15. Kas ierosināja Kristu salīdzināt tavus grēkus?
— To darīja Viņa lielā mīlestība pret savu Tēvu, tāpat arī pret mani un citiem grēciniekiem, kā ir rakstīts: “Kristus ir mani mīlējis un nodevies par mani.” (Gal. 2,20)
16. Kas tevi mudina bieži piedalīties Vakarēdienā?
— Uz to mani mudina Kristus vēlēšanās un solījums, kā arī manis paša grēku bailes.
17. Kas ir jādara tādam cilvēkam, kurš nejūt nedz bailes, nedz izsalkumu, nedz slāpes pēc sakramenta?
— Pārbaudi sevi, vai esi miesa un asinis un tici Dieva Vārdam, kas apliecina: “Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs.” (Rom. 7,18} Pie tam tu ievēro, ka esi pasaulē, par ko Dieva Vārds apliecina: “Jo viss, kas ir pasaulē, — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.” (1. Jņ. 2,16) Tavā tuvumā noteikti ir arī ļaunais velns, kas ar saviem meliem un ļaunumu tevi vienmēr kārdina, kā to Bībele saka: “Esiet skaidrā prātā, esiet modri! Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.” (1. Pēt. 5,8-9)
* * *
Pārbaudītais Kunga kalps — doktors Mārtiņš Luters saka: “Ja tu tikai redzētu, cik zobenu, šķēpu un bultu tiek uz tevi vērstas katru acumirkli, tad tu līksmotos, ka tieci pie sakramenta tik bieži cik iespējams.”